Nikolajs Gumiļovs
Kad lidoja iz dzīves dzīles...
Kad lidoja iz dzīves dzīles
Mans lepnais, apskaidrotais gars,
Man veltītajās bēru dzīrēs
Sērst sāka motīvs bēdīgais.
Šai melodijā, slīgstot pāri
Pār marmorzārku, kurā es,
Vēl skūpstīja man lūpas, pieri,
Par mani skuma sievietes.
Un es no gaišās ēterbrīves,
Vēl atceroties bijušo,
Lai mīlestība mūžam dzīva,
Nu atgriezos uz zemi šo.
Un kļuvu es par ziediem, lapām,
Un dziedāju kā mirdzošs strauts,
Lai aromātiskajām lūpām
Man skūpstīt mīļos vēlreiz ļauts.
Einārs Pelšs
(Nikolay Gumilev`s site)
Николай Гумилёв
Когда из темной бездны жизни...
Когда из темной бездны жизни
Мой гордый дух летел, прозрев,
Звучал на похоронной тризне
Печально-сладостный напев.
И в звуках этого напева,
На мраморный склоняясь гроб,
Лобзали горестные девы
Мои уста и бледный лоб.
И я из светлого эфира,
Припомнив радости свои,
Опять вернулся в грани мира
На зов тоскующей любви.
И я раскинулся цветами,
Прозрачным блеском звонких струй,
Чтоб ароматными устами
Земным вернуть их поцелуй.